Search results for "Sociālā atmiņa"
showing 10 items of 14 documents
Alma Mater: 2012/Pavasaris
2012
Tūjas ķieģeļu fabrika sociālajā atmiņā: Tūjas iedzīvotāju atmiņstāstu un preses publikāciju analīze
2017
Bakalaura darba tēma ir Fabrika sociālajā atmiņā: Tūjas iedzīvotāju atmiņstāstu un preses publikāciju analīze. Tūjas ķieģeļu fabrikas darbinieku un tā laika līdzgaitnieku atmiņas veido viņu kopīgo sociālo atmiņu. Grupas locekļi papildina viens otra sacīto, tādējādi veidojot daudzpusīgāku kopīgo sociālo atmiņu. Darba mērķis ir izpētīt, kāda ir Tūjas iedzīvotāju sociālā atmiņa, atminoties fabriku, laiku, kad tā darbojās, dzīvi pēckara laikā. Kā arī izpētīt pieejamās preses publikācijas par Tūjas ķieģeļu fabriku un rūpniecību Padomju laikā. Darba teorētiskajā daļā detalizēti un daudzpusīgi raksturota "sociālās atmiņas", "ikdienas dzīves" un "traumas" koncepti. Pētījumā noskaidrots, kas veidoja…
Raiņa un Aspazijas reprezentācija laikrakstos "Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un to pielikumos 2015. gadā
2016
Tautā dēvētais Raiņa un Aspazijas gads ir aizvadīts. Tas tika īpaši atzīmēts, cilvēki pievērsa pastiprinātu uzmanību abu dzejnieku daiļradei un tautas devumam. 2015. jeb jubilejas gads īpaši izcēla abu dzejnieku tēla atpazīstamību, tāpat arī padarīja populārāku viņu daiļradi. Mediji ir viens no instrumentiem, kas vēstī par tiem. Akadēmiskā bakalaura darba “Raiņa un Aspazijas reprezentācija laikrakstos “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” un to pielikumos 2015. gadā” teorētiskajā daļā apskatīti jēdzieni “sociālā atmiņa”, “mediju notikums”, “reprezentācija”, sniedz iespēju izprast priekšstatu veidošanos cilvēkam, konkrētajā gadījumā – par Raini un Aspaziju. Dzejnieku dzīves gājuma pētīšana sniedz…
Grupas „Pērkons” reprezentācija drukātajos medijos latviešu valodā (1986 - 2015)
2015
Bakalaura darba „Grupas „Pērkons” reprezentācija drukātajos medijos latviešu valodā (1986-2015)” mērķis ir izpētīt grupas „Pērkons” reprezentāciju pēdējo 29 gadu laikā, izpētot grupas reprezentāciju līdz un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Teorētiskā bāze veidota, balstoties reprezentācijas un sociālās atmiņas teorijās, kā arī tiek izpētīta Trešās Atmodas laika vēsture, subkultūru un fanu kultūru teorētiskās definīcijas. Izmantojot kvantitatīvās kontentanalīzes pētniecības metodi, iegūta 191 publikācija no 39 dažādiem drukātajiem medijiem, kas pēc tam analizēti, izmantojot kvantitatīvo kontentanalīzi. Secinājumu daļā atspoguļota grupas „Pērkons” reprezentācija pēdējo 29 gadu l…
Vispārējie XXV latviešu Dziesmu un XV Deju svētki deju kolektīva "Vērgalīte" un kora "Vēl" dalībnieku sociālajā atmiņā
2015
Bakalaura darbs Vispārējie XXV latviešu Dziesmu un XV Deju svētki deju kolektīva „Vērgalīte” un kora „Vēl” dalībnieku sociālajā atmiņā mērķis ir noskaidrot, kā veidojas un kā atšķiras divu kolektīvu sociālā atmiņa par vienu notikumu. Darba teorētiskajā daļā detalizēti izskaidrotas rituālu komunikācijas un sociālās atmiņas koncepcijas. Vispārējā konteksta izpratnei izmatotas arī Dziesmu un Deju svētku vēsturiskie un raksturojošie apraksti, kā arī abu kolektīvu raksturojumi. Kontentanalīžu rezultāti liecina, ka abu kolektīvu dalībnieku vidū pastāv pozitīvu atmiņu saglabāšanas princips, to pamatojot ar Dziesmu un Deju svētkiem kā nacionālo apziņu nostiprinošu fenomenu.
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 1
2016
Latvijas Trešās atmodas sociālās atmiņas un komemorācijas diskurss medijos (1988-2014)
2015
Promocijas darbā “Latvijas Trešās atmodas sociālās atmiņas un komemorācijas diskurss medijos (1988–2014)” analizēta Latvijas Trešās atmodas notikumu komemorācija un mediju rituāla realizācija, īpašu uzmanību pievērošot “mēs” un “viņi” diskursa konstrukcijām. Darba teorētisko bāzi veido sociālās atmiņas, nacionālās identitātes, rituālkomunikācijas, komemorācijas un mediju notikuma teorētiskās pieejas. Promocijas darba empīriskās daļas izstrādei ar kvantitatīvās kontentanalīzes palīdzību apkopotas un sistematizētas vairāk nekā 1100 Atmodas notikumiem veltītas preses publikācijas un 350 speciālveltījumi sabiedriskās televīzijas kanālā LTV1 un sabiedriskā radio kanālā LR1 laika posmā no 1988. l…
Nacionālās identitātes aspekti Latvijas Trešās atmodas sociālajā atmiņā: Latvijā dzīvojošo latviešu un trimdas latviešu atmiņstāstu analīze
2017
Bakalaura darba tēma ir "Nacionālās identitātes aspekti Latvijas Trešās atmodas sociālajā atmiņā: Latvijā dzīvojošo latviešu un trimdas latviešu atmiņstāstu analīze”. Darba mērķis ir noskaidrot, kā tiek konstruēta un uzturēta nacionālā identitāte un kā tā atspoguļojas Trešās atmodas sociālajā atmiņā. Pētījuma problēma ir komplicētais nacionālās identitātes konstruēšanas process, kas nelabvēlīgu ārēju apstākļu ietekmē var veicināt identitātes fragmentāciju. Veiksmīgai mērķa īstenošanai tika izvirzīti vairāki veicamie uzdevumi: pētījuma dizaina izstrāde, literatūras analīze par identitāti un sociālo atmiņu, mutvārdu vēstures ievākšana, apkopošana un analizēšana, kā arī secinājumu veikšana. Da…
Spekku dzimta atmiņu stāstos un publikācijās
2022
Bakalaura darba mērķis ir apzināt un apkopot informāciju par Spekku dzimtu un tās nozīmīgumu Vecumnieku pagastā un Latvijā. Pētījuma procesā izpētīts Vecumnieku pagasta novadpētniecības centra krājums, Vecumnieku bibliotēkas novadpētniecības krājums. Veikta šo krājumu analīze. Pētījuma vajadzībām apskatītas pieejamās publikācijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Analītiskajā datubāzē un portālā Periodika.lv. Lai papildinātu iegūto informāciju par Spekku dzimtu ar nepublicētiem materiāliem un atmiņu stāstiem, iegūtas divas intervijas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka Spekku dzimta ir pierādījusi spēju izdzīvot dažādos vēsturiski sarežģītajos laika periodos. Spekku dzimtas katra paaudze ieraks…
Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva
2022
Kolektīvo monogrāfiju veido astoņas nodaļas, kurās tiek risināti jautājumi par paaudzēm un atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos, veidojot pieredzes lauka pārmantojamību. Paaudžu perspektīvā šīs problēmas Latvijas dzīvesstāstu pētnieki aplūko pirmoreiz. Individuālo atmiņu un pieredzes savdabība paaudžu nomaiņas gaitā paver jaunu skatījumu uz vēsturiskām norisēm kā impulsiem cilvēku reakcijai un rīcībai. Šī pieeja izlīdzina barjeru starp akadēmisko vēsturi un atmiņu stāstos ietverto, tuvina to ikvienam cilvēkam piemītošai interesei par savu dzīves laiku.